Empīrisks sociāls pētījums – veids kā sociālo zinātņu ietvaros iegūst ticamus, drošus un objektīvus datus, ko izmanto teorētisku un praktisku problēmu analīzē.
Paradigma
-vispārīgs veids, kā skatīt to, kā darbojas pasaule un kā mēs iegūstam zināšanas par pasauli.
-fundamentāla orientācija, perspektīva, pasaules skatījums, ko parasti neapšauba un nepakļauj empīriskai pārbaudei.
Kvantitatīvā metode :
-Aptauja (survey), dažādi veidi – anketēšana, standartizētās intervijas, aptaujas pa pastu, telefonu, internetu)
-Kontentanalīze (content analysis)-Strukturētā novērošana (observation)
-Eksperiments (experiment)
Kvalitatīvā metode:
-Dziļās intervijas (in-depth interviews)
-Ietvertā novērošana jeb līdzdalības novērojums (participant observation)
-Fokusgrupas -Gadījuma analīze (case study) -Pamatotā teorija (grounded theory)
Hipotēze ir:
-Pieņēmumi par kādām būtiskām objekta īpatnībām
-Sakarību raksturs starp atsevišķiem pētāmā objekta elementiem
-Pieņēmumi par to, cik ciešas ir kopsakarības starp saistībā esošajiem parametriem
Anketa – formalizēts jautājumu kopums, kas paredzēts informācijas iegūšanai no respondentiem.
Dedukcija-Spriešanas veids, kurā no vispārīgākiem spriedumiem izsecina (vai arī ar tiem pierāda) mazāk vispārīgus (retāk tikpat vispārīgus) spriedumus
Definīcija – noteiktu pazīmju attiecināšana (piekārtošana) noteiktam objektam.
Empātija-spēja iejusties citā
Indukcija-Hipotētisku vispārīgu atziņu izsecināšana no atziņām par atsevišķiem faktiem un parādībām. Kvalitatīvā pieejā analīzes loģika ir induktīva
Jēdzieni – līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek vārdiski sakārtots iespaidu haoss.
Klasifikācija – visu objektu strukturēšana pēc vienas pazīmes.(„izglītība” = pamatizglītība, vidējā izglītība)
Kohortas pētījums-vienā laikā dzimušie
Moderators-persona, kura vada fokusgrupu. Ierosina tēmu, satunu un mēģina neiztralizēt dominējošas personas.
Nominālais mērījums-valsts iestāde, pašvaldību iestāde, sabiedriska organizācija.
Novērošana-tieša notikumu reģistrācija, ko teicis acu liecinieks.
Operacionalizācija -Process, kad pētījuma abstraktajiem jēdzieniem tiek atrasti empīriskie rādītāji, indikatori.
Paneļpētījums- longitudinālas pētījums, kura laikā tiek pētīti vieni un tie paši cilvēki.
Pozitīvisms- filozofija, kas pasludina zinātniskās metodes piemērotību visām zināšanu formām. sociālie fenomeni un sociālās struktūras dominē pār indivīdu. Indivīds ir šo struktūru realizētājs.
Visu cilvēku pieredzi var izteikt skaitļos un procentos.
Reprezentativitāte-izlases kopuma īpašības pārstāvēt ģenerālā kopuma raksturojumus.
Straticifēta nejauša izlase-nejaušās izlases veids, kas sadala ģenerālo kopumu mazākās apakšgrupās.
Triangulācija-paņēmiens jeb veids kā nostiprināt datu drošību.
Teorētiskais piesātinājums-info. jau atkārtojas
Viens no empīriskā soc.pēt.loģ.norises posmiem ir jēdzienu definēšana, jo vajag konkretizēt.
Fokusgrupas-ietver mijiedarbību arī starp respondentiem. nevajag, lai iegūtu statistiskus mērījumus. (Bogardus un Terstouns, R.Mertons un P.Lazersfelds) Pēc vadības stila-direktīvs stils(uzēdinošu jaut. Izmantošana),nedirektīvs stils(izmanto atklātus,asociat.jaut.).Strukturēts scen.(pilnībā aptver visus jaut.), nestrukturēts-shematisks,galvenās tēmas,ko uzdot.
Intervija var būt gan kvalit.,gan kvantit.pēt.
Mērījuma līmeņi: ordinārais(izglītības līm.), intervāla(vecums), nominālais(valsts iestāde,pašvald.,sab.org.)
Lai nominālā līmeņa mērījumi būtu derīgi,katrs objekts var atbilst 1 kategorijai.
Pēc atbilžu formas jautājumus iedala:
atklātie-respondents pats formulē atbildi; dihotromiskie-atbild JĀ vai NĒ
alternatīvie-izvēlas no piedāvātajām atbildēm; attieksmes-izmanto skalas attieksmes mērīšanai
Aptaujas veidi:
Telefonaptauja(+ātra,augsts atbilžu procents; -dārgi, vienkārši jautājumi)
Tradicionālā; Automatizētā
Personiskā(+sarežģīti jaut.,liels daudz.datu; -intervētāja ietekme)
Mājas; Ārpus mājas; Automatizētā
Pasta(+lēta,nav probl.ar intervētājiem; -lēna,nav vides kontroles)
Tiešā; Faksa
Elektroniskā - E-pasts; Internets
Paldies Sway.
otrdiena, 2010. gada 14. decembris
SPM. #3 (fokusgrupas)
Fokusgrupas metode kvalitatīvajā pētījumā
Pirmie lietojuši:
•Bogardus un Terstouns 20.gs. 20-os gados aptaujas instrumentārija izstrādē
•R.Mertons un P.Lazersfelds pirms 2.pasaules kara propagandas materiālu un radio auditorijas analīzē
Grupas intervija, kas ietver mijiedarbību ne tikai starp moderatoru (intervētāju), bet arī starp respondentiem.
Lieto grupas viedokļa noskaidrošanai, izplatīta metode mārketinga pētījumos
Fokusgrupu metodi lieto, ja
•jāiegūst ieskats pētāmajā problēmā no “iekšpuses”;
•jāiegūst idejas dziļajām intervijām vai aptaujas anketas veidošanai;
•jānoskaidro iedzīvotāju (noteiktu grupu) uzskati, interpretācija, reakcija uz pētījuma rezultātiem;
•idejas par komunikāciju ar iedzīvotājiem un pētījumu rezultātu izplatīšanu, īpaši par sensitīvām tēmām.
Salīdzinājums ar interviju
+ grupas dalībnieku mijiedarbība;
+ lielāks uzsvars uz respondentu viedokļiem;
+ laika ietaupījums;
- mazāks ideju daudzums (no viena un tā paša cilvēku skaita
-Nav zināms, vai dalībnieki teiktu to pašu, ja būtu vieni;
-Pētniekam mazāka kontrole pār datiem.
Grupu veidi
Pēc lieluma
•Tradicionālās grupas: 8-10 (12) cilvēki
•Mini – grupas: 4-6 cilvēki
Pēc vadības stila
•Direktīvais stils – uzvedinošu jautājumu izmantošana, jaut. uzdod visiem pēc kārtas
•Nedirektīvais stils – izmanto atklātus, asociatīvus jautājumus
Pēc norises scenārija:
•Strukturēts scenārijs – pilnībā aptver visus jautājumus un papildtēmas, jautājumus atsevišķiem, īpašiem gadījumiem
•Nestrukturēts scenārijs – shematisks, galvenās tēmas/jautājumi, ko var uzdot atkarībā no diskusijas norises
Fokusgrupu metodes posmi
1.Plānošana: mērķa definēšana, grupas sastāva noteikšana, grupu skaita un lieluma noteikšana, funkcionālās lomas, kas nepieciešamas, lai varētu strādāt, apmaksa, moderatora loma, aprīkojums.
2.Dalībnieku rekrutēšanas posms
3.Vadlīniju (jautājumu) izstrāde
4.Grupas diskusija
5.Transkripcijas sagatavošana
6.Datu analīze
7.Atskaites sagatavošana
Fokusgrupu sagatavošana
1. Pētījuma plāns/pieteikums – mērķi, uzdevumi, metodika
2. Grupu dalībnieku atlases kritēriji (anketa)
3. Vietas izvēle, iekārtojums
4. Vadlīniju (jautājumi un to secība) izstrāde
5. Uzskates materiālu sagatavošana
6. Dalībnieku rekrutēšana (piekrišana, atbilstība)
Norise
6. Dalībnieku pārbaude/reģistrēšana
7. Grupas diskusija
Nobeigums:
8. Materiālu sagatavošana
9. Apkopošana, analīze
SPM. #2
Patstāvīgā darba – pētījuma plāns
1.Problēmas analīze
2.Problēmas aktualitāte, teorijas, kas skaidro šo problēmu, līdzšinējie pētījumi par šo tēmu un to atziņas
3.Problēmjautājumi jeb galvenie pētījuma jautājumi
4.Pētījuma metodoloģijas izvēle un tās pamatojums
5. Pētījuma metodes (aptauja/novērojums/satura analīze/eksperiments) un datu vākšanas tehnikas izvēle un tās pamatojums
6. Pētījuma mērķauditorijas izvēle , izlases apjoms, izlases veids
7.Pamatjēdzienu definēšana un operacionalizācija (ja paredzēts kvantitatīvs pētījums)
8.Datu vākšana, apraksts
9.Datu analīze
10.Pētījuma atskaite
Sociāls pētījums
•Empīrisks sociāls pētījums – veids kā sociālo zinātņu ietvaros iegūst ticamus, drošus un objektīvus datus, ko izmanto teorētisku un praktisku problēmu analīzē.
•Sociālajās zinātnēs (politoloģija, komunikācijas zin., sabiedriskās attiecības u.c.) izmantotās pētījumu metodes – radušās galvenokārt socioloģijas kā zinātnes disciplīnas attīstības kontekstā
Sociālo pētījumu metodes
Sociālo faktu konstatēšanas paņēmienu un procedūru sistēma, kā arī šo faktu sistematizēšanas un analīzes iespējas.
Metode –
īpaša kārtulu, likumu sistēma, kas organizē jaunu zināšanu apgūšanas darbību un īstenības pārveidošanu.
Empīriskais sociālais pētījums
ir problēmu risinoša darbība, kur ļoti svarīgi ir precīzi formulēt problēmu un izvēlēties piemērotas pētīšanas metodes. Jebkura pētījuma pamatā: informācijas deficīts par kādu sabiedrībai nozīmīgu problēmu kopumu un nepieciešamību to izskaidrot
Sociālo pētījumu metodes -
- norāda uz sociālo zinātņu iespējām risināt vienu vai otru sociālu problēmu
lvai ar metodēm var iegūt tādus datus, tādu informāciju, kas palīdz atrisināt problēmas?
lvai pētījuma metodes ir rīcības kanons, kas lietojams neatkarīgi no problēmas saturiskā aspekta?
lvai ir kāds metožu kopums, kas ir nemainīgs un mūžīgs?
- ir problēmu risinoša darbība, kur ļoti svarīgi ir precīzi formulēt problēmu un izvēlēties piemērotas pētīšanas metodes.
Jebkura pētījuma pamatā: informācijas deficīts par kādu sabiedrībai nozīmīgu problēmu kopumu un nepieciešamību to izskaidrot
Paradigmas jēdziens
Zinātnes vēsturnieks Tomass Kūns
darbs „Zinātniskās revolūcijas struktūra” (1970)
Paradigma
•vispārīgs veids, kā skatīt to, kā darbojas pasaule un kā mēs iegūstam zināšanas par pasauli.
•fundamentāla orientācija, perspektīva, pasaules skatījums, ko parasti neapšauba un nepakļauj empīriskai pārbaudei.
Ja pētījums neiekļaujas sava laika paradigmā – to uzskata par neatbilstošu, nebūtisku vai nepareizu.
Tomēr paradigmas ir nepieciešamas, jo bez tām zinātniskā izpēte nevarētu notikt vienoti un saskaņoti, tai vajadzīgs organizējošs princips.
Vienas paradigmas nomaiņa ar citu – zinātniskā revolūcija.
Jaunas, konkurējošas paradigmas pieņemšana, akceptēšana zinātnes sabiedrībā prasa salīdzinoši ilgu laika posmu.
Kvantitatīvā pieeja
•Izcelsme – skaidrot sociālas problēmas ar ticamām un drošām metodēm, aizgūstot no dabaszinātnēm objektīva mērījuma metodiku
•Teorētiskie avoti – pozitīvisms, postpozitīvisms
•Pamatideja – sociālie fenomeni un sociālās struktūras dominē pār indivīdu. Indivīds ir šo struktūru realizētājs.
•Visu cilvēku pieredzi var izteikt skaitļos un procentos.
Kvantitatīvās metodes
Visbiežāk lietotās:
•Aptauja (survey), dažādi veidi – anketēšana, standartizētās intervijas, aptaujas pa pastu, telefonu, internetu)
•Kontentanalīze (content analysis)
•Strukturētā novērošana (observation)
•Eksperiments (experiment)
Terminoloģija – mainīgie lielumi, mērījumi u.tml.
Pozitīvisma raksturojumi
Pozitīvisms– filozofija, kas pasludina zinātniskās metodes piemērotību visām zināšanu formām.
Ietver ticību tam, ka:
•Dabaszinātņu metodes un procedūras ir piemērotas sociālajām zinātnēm (metodoloģiskais monisms);
•Tikai tie fenomeni, kas ir novērojami, var tikt uzskatīti par zinātniskām zināšanām (sociālajās zinātnēs nav vietas tādiem fenomeniem kā “subjektīvā pieredze”, “jūtas”)
•Zinātniskas zināšanas iegūst akumulējot verificētus faktus;
•Zinātniskās teorijas pozitīvisti aplūko kā pamatu empīrisko pētījumu veikšanas iespējamībai (tādā nozīmē, ka hipotēzes tiek atvasinātas no teorijām, pēc tam pakļaujot tās empīriskai pārbaudei)
Kvantitatīvās pieejas pamatprincipi
•Pasaule tiek kvantificēta
38.7% Latvijas pilsoņu atbalsta Latvijas līdzdalību ES
•Pētījuma gaitā tiek pārbaudīta iepriekš definēta hipotēze
•Pētījums noris:
Standartizēti – viens instrumentārijs visai pētāmo kopai
Strukturēti – iepriekš definēti mainīgie
•Pētījums ir attālināts no indivīda, pēta sociālos faktus
•Metode primāra attiecībā pret lietu
lAptaujā respondents tikai atbild uz fiksētu jautājumu
•Sociālo fenomenu izpētē piemēro esošas fiksētas metodes
•Informāciju iegūst mērījuma rezultātā, komunikatīvā pieredze tiek pārvērsta skaitļos
•Uzdevums - samazināt pētnieka un instrumenta ietekmi uz pētījuma rezultātu
•Dabaszinātniskā pētījuma paraugs
lIzolācija, matematizācija, ticamības kāpināšana atkārtoti iegūstot datus
•Indivīds kā “datu avots”, individuālā subjektīvā pieredze nav vērtība
l1+1+1+1+1...=y=x%
Kvalitatīvā pieeja
•Izcelsme – meklēt alternatīvas kvantitatīvajai metodoloģijai un jaunus skaidrojuma modeļus
•Teorētiskie avoti
oFenomenoloģija (E. Huserls)
oIzpratīgā socioloģija (M.Vēbers)
oFenomenoloģiskā socioloģija (A. Šucs)
oSimboliskais interakcionisms (Dž. H. Mīds)
oEtnometodoloģija (H.Garfinkels)
•Pamatideja – indivīds nav sociālās kārtības upuris, bet domājošs, jūtošs, radošs subjekts, kas īsteno vēsturi un piešķir jēgu un nozīmi savām un apkārtējām rīcībām, tādējādi radot realitāti. Sociālo sakaru subjektīvās puses akcentēšana
•Faktori, kas ietekmēja kvalitatīvo pētījumu (un pieejas) aktualitātes pieaugumu:
•ilūziju zaudēšana par zinātniskās pieejas (kvantitatīvo pētījumu) rezultātiem;
•pašrefleksijas veicināšana, ko izraisīja interese par T.Kūna darbiem – paradigmas analīze);
• fenomenoloģijas un ar to saistīto ideju izplatība un popularitātes pieaugums 20.gs. 60-tajos gados
Kvalitatīvās metodes
•Visbiežāk lietotās:
•Dziļās intervijas (in-depth interviews)
•Ietvertā novērošana jeb līdzdalības novērojums (participant observation)
•Fokusgrupas
•Gadījuma analīze (case study)
•Pamatotā teorija (grounded theory)
•
Valoda – tuva ikdienas valodai, aprakstoša, jēgpilna, jēgu skaidrojoša
Kvalitatīvās pieejas raksturojumi
•Redzēt “ar pētāmo cilvēku acīm”
•Detalizēts apraksts
•Kontekstuālisms
•Holistiskums (visaptverošs skatījums)
•Pētāmā fenomena skatījums procesā
•Atklātība, atvērtība
•Elastīga un relatīvi atvērta pētījuma struktūra (fleksibilitāte)
•Izskaidrošana – hipotēzes un teorijas formulēšana pētījuma gaitā
Kvalitatīvā pētījuma stiprās puses
Jēgas, nozīmes (meaning) izpratne
(pētāmie subjekti, notikumi, situācijas, darbības, kurās šie cilvēki ir iesaistīti, un kādu jēgu viņi tām piešķir savā dzīvē un pieredzē);
Konkrētā konteksta izpratne
(konteksts, kurā darbojas pētāmie subjekti, un kā šis konteksts iespaido viņu darbību);
Iepriekš neparedzētu fenomenu un ietekmju atklāšana, ģenerējot jaunas pamatotās (grounded theory) teorijas par šiem fenomeniem;
Procesa izpratne, kurā norisinās notikumi un darbības;
Kauzālo skaidrojumu attīstīšana (kā x izraisa y, kāds process/i to izraisa).
SPM. #1
Pētījuma loģiskā struktūra
•Problēmas formulējums
•Pētījuma dizaina izveide
•Metodoloģijas
•Metodes izvēle
•Datu vākšana
•Datu analīze
•Kopsavilkums – atskaite, ziņojums, prezentācija
•Rezultātu publiskošana
Hipotēze
Kāpēc?
Sociālo procesu un parādību cēloņsakarības
Nespēja fotogrāfiski atspoguļot realitāti
Izpētes priekšmeta pazīmes ieraugām selektīvi
Rodas problēma –
kuras pazīmes uzskatīsim par īpaši nozīmīgām;
Kuras atstāsim ārpus izpētes lauka
Hipotēze ir:
Pieņēmumi par kādām būtiskām objekta īpatnībām
Sakarību raksturs starp atsevišķiem pētāmā objekta elementiem
Pieņēmumi par to, cik ciešas ir kopsakarības starp saistībā esošajiem parametriem
Jēdzienu definēšana
Jēdzieni – līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek vārdiski sakārtots iespaidu haoss
•Zinātne mēģina kādu realitātes fragmentu:
lSadalīt elementos
lFiksēt objektus
lFiksēt objektu pazīmes
Definīcija – noteiktu pazīmju attiecināšana (piekārtošana) noteiktam objektam.
Klasifikācija – visu objektu strukturēšana pēc vienas pazīmes.
Piem: pazīme – “izglītība”- pamatizglītība, vidējā izglītība, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība
Operacionalizācija
Saskarsmes punktu meklēšana starp jēdzienisko aparātu un reālo notikumu klāstu, kuru tie atspoguļo
Procesu, kad pētījuma abstraktajiem jēdzieniem tiek atrasti empīriskie rādītāji, indikatori, sauc par operacionalizāciju.
Jēdzienu interpretēšanu un definēšanu, parādot, kādas empīriskas pazīmes to uzrāda, sauc par operacionalizāciju.
Operacionālās definīcijas norāda uz indikatoriem tiem jēdzieniem, kas nenorāda uz tieši novērojamiem faktiem
•Ir operacionālu definīciju attīstība, jēdzienu precizēšana un standartizēšana, ar mērķi –
lFiksēt mērāmās parādības, kas norāda uz interesējošo faktu
l
•Operacionālā definīcija – nekad nav pilnīga, atklāj tikai daļu no jēdziena satura, piemēram:
Interese par politiku –
lZināšanas par politiskiem faktiem
lInformētība par politiskiem notikumiem
Indikatori
Pētāmo sociālo faktu un procesu īpašību apstākļu uzrādītāji
Parasti vienai pētāmā objekta īpašībai:
lvairāki indikatori
Piemēram:
Sociālais prestižs –
lProfesija
lIenākumi
lIzglītība
Kvalitatīvo un kvantitatīvo pieeju atšķirību ietekme uz pētījuma dizainu jeb procesu
•Problēmas strukturēšanas un konceptualizācijas pakāpes atšķirības
•Hipotēzes definēšanas iespējamība un vieta pētījuma loģiskajā struktūrā
Kad pētījuma procesā tiek izvirzīta
•Hipotēze
•Teorijas izmantošanas veids
Kad pētījuma procesā tiek strādāts ar
•Teoriju/ām
Abonēt:
Ziņas (Atom)
