k1no vēstur3

1) Agrīnais latviešu kino. Rusteiķa Lāčplēsis.

 Par galveno kļuva filmu saturiskie komponenti un to saistība ar nacionālo ideju un politisko situāciju. Tas liecina, ka gan valstiskās, gan mākslinieciskās sistēmas joprojām bija ļoti nestabilas un jebkura pieskaršanās tām tika uztverta nevis analītiski, bet drīzāk emocionāli. Latvijā kino tika skatīts kā sociāli ideoloģisks teksts, arī kā medijs. Valodas problēma, skaņu kino ienākšana akcentē nacionālā kino faktoru.Latvijā kino kā māksla vērtību hierarhijā ieņēma un ilgstoši saglabāja zemāku pozīciju attiecībā pret pārējām mākslām. Iemesli tam -  vizualitātes otršķirīgums salīdzinājumā ar vārdisko kultūru, centieni norobežoties no svešām, ārējām ietekmēm, nacionālo iezīmju trūkums. Nacionālās kultūras vērtību sistēma brīdī, kad parādījās kino, tikko bija sākusi stabilizēties. Tās pamatā – latviešu valoda kā galvenais nacionālās identitātes apliecinājums. Tādējādi latviskās kultūras hierarhijā augstākas pozīcijas ieņēma mākslas veidi, kas izmantoja vārdu, - literatūra, teātris.Latvijā ilgstoši dominējusi “cilvēka rokas pieskāriena” vērtība. 

1896.g. 28. maijs. Pirmie kino demonstrējumi Rīgā.

1914. gads. Uzņemtas pirmās kinofilmas Rīgā – Klausies, Izraēl!, Kurpnieks Leiba, Ebreju kursistes traģēdija.

1923.gada 30. decembris. Svinīgi atklāts kinoteātris „Splendid Palace”.

Es karā aiziedams (1920) Filmu uzņem ar rokas kameru.Top kā privāta – kinoteātra Grand kino direktora iniciatīvas  un par viņa naudas līdzekļiem. Piedalās izcili Latvijas teātru aktieri. Kā reakcija uz filmas panākumiem - tās veidotāji nodibina Latvju filma.

1921.gadā top Latvju filmas otrais lielākais darbs Laiku viesulī. Melodrāma un latvju brīvības cīņu motīvi. 

1921. gadā Latvju filma izveido savu studiju. Filmas starptautiski nav konkurētspējīgas. Vietējais tirgus nenes peļņu. 1924.gadā Latvju filma bankrotē.

20.gadu vidū aktierfilmu veidošanā – pauze.

1928.gadā sākas režisora Aleksandra Rusteiķa, operatora Jāņa Sīla un Alfreda Bērziņa sadarbība. Viņu pirmā filma Par tēvzemi (1928) – padomju varas šausmu darbi 1919.gadā. 

1930.gadā Lāčplēsis. Filmas kopējās izmaksas 40 000 latu, finansē Aizsargu organizācija, arī valdība. Jānis Vanags = mītiskais Lāčplēsis. Dubultlomā – Voldemārs Dimze (neprofesionāls aktieris, lidotājs). Iedibina “vīrišķīgā latvieša” ekrāna tēlu, ko turpina Pētris Lūcis (Zvejnieka dēlā, 1940), Eduards Pāvuls (Zvejnieka dēlā, 1957), mūsdienās – Juris Žagars. Mirdza/Laimdota – Lilita Bērziņa. Melnais bruņinieks “cauri gadsimtiem” – Osvalds Mednis. Episka iecere – parādīt latvju ceļu uz savu valstu, sākot ar senatni, caur 1905.gada revolūcijai, I Pasaules karu. Lāčplēša ietekmes: valsts politiskās vēstures glorifikācija kā Eizenšteina Oktobrī; sižeta līnijas atgādina D.V.Grifita Neiecietību,ļaunie tēli veidoti kā vācu ekspresionisma filmās.

2) Kino attīstība pēc II Pasaules kara. 40.-50.gadi.

1934.gada 15.maijā Kārļa Ulmaņa apvērsums. Sākās autoritāras varas laiks (1934-1940). Būtiskas pārmaiņas arī kultūras jomā.

Ulmaņa režīms sāka rūpēties par nacionālās kinomākslas attīstību. Finansējums tomēr ir tikai puse no Nacionālās operas finansējuma. Dominē prasība pēc tautas vienību apliecinošiem, tautiski romantiskiem darbiem. 1940.gada 22.  janvāris. Kinoteātrī Splendid Palace pirmizrāde filmai Zvejnieka dēls

1945.gadā PSRS Tautas Komisāru padome pieņēma lēmumu par kinostudijas atjaunošanu Rīgā, Tallinā, Kauņā. Tika izveidota Latvijas PSR Kinematogrāfijas ministrija, Leonīds Leimanis tika iecelts par kinostudijas režisoru un māksliniecisko vadītāju. Pirmajos gados, Rīgas kinostudijā tika uzņemtas tikai trīs spēlfilmas (Dēli atgriežas(1946.g.), Mājup ar uzvaru(1947) un Rainis). Visas filmas tika uzņemtas sadarbībā ar ļenfilm. Filmas Rainis (1949) biogrāfiskais materiāls tika pakļauts ideoloģisku tēžu ilustrācijai. Tā tika atzīta par labāko filmu, iegūstot Valsts prēmiju.

1948.gadā tiek izveidota Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija.

1955.g. parādījās pirmā krāsainā Rīgas kinostudijas aktierfilma „Uz jauno krastu”

Kino noteikumus diktē Maskava – filmai bija jāiziet cauri neskaitāmām instancēm. Ja visas gan Rīgā, gan Krievijā tika akceptētas un pieņemtas, tad filma tika publiskota.

Līdz 1955.g.spēlfilmas netika uzņemtas. Toties 50.gadu 2.pusē tiek uzņemtas kvalitatīvas filmas, pārsvarā klasikas ekranizācijas. „Salna pavasarī”(1955.g.,rež. P.Armands,L.Leimanis).

3) Nacionālās skolas sākums 50.-60.gadu mija. Režisora Leonīda Leimaņa darbība.

1958.gada1. marts. Rīgas mākslas un hronikālo filmu studija tiek pārdēvēta par Rīgas kinostudiju. 1964. gada augustā Rīgas kinostudijas Mākslas padome apstiprina Rīgas kinostudijas emblēmu. 

Leonīds Leimanis

Salna pavasarī (kopā ar Pāvelu Armandu) pēc R.Blaumaņa darbiem, novelēm Salna pavasarī, Raudupiete un Laimes klēpī. Tā ir pirmā filma, kas realizēta ar nacionālajiem spēkiem. Nauris (1957), Šķēps un roze (1959), Kapteinis Nulle (1964), Purva bridējs (1966) – pēc R.Blaumaņa darbu (noveles Purva bridējs un lugas Ugunī motīviem),Pie bagātās kundzes (1969) – pēc A.Upīša  darbu motīviem. Princips – ikdienišķam, reālajam piešķirt simbola nozīmi, īpašs poētisks redzējums. Brīvi, radoši, drosmīgi izmanto literāros darbus kā filmu pamatmateriālu. 1966.gads. Kinoteātros sāk demonstrēt Leonīda Leimaņa spēlfilmu „Purva bridējs” – Rūdolfa Blaumaņa noveļu ekranizāciju. (Tā ir Latvijā visu laiku skatītākā spēlfilma)

4) Latviešu spēlfilmu autori: Gunārs Piesis, Jānis Streičs, Rolands Kalniņš

70tie gadi- Spēcīgu režisoru un individualu rokrakstu izkopšanas laiks. Sakartota, centralizēta, plānveidīga kinoražošanas sistēma. Tiek izkops žanriskais kino. 

1961.gada 10. oktobris. Oktobra sākumā Rīgas kinostudija ievācas jaunajā kompleksā Šmerlī. Kā pirmā filma jaunajās mājās oficiāli tiek nodota un pieņemta Gunāra Pieša pirmā pilnmetrāžas spēlfilma „Kārkli pelēkie zied”. „Pūt, vējiņi”

Jānis Streičs

Savu karjeru sāka ar bērnu filmām „Kapteiņa Enriko pulkstenis”, pēc tam šokē, uzņemot trilleri „Šauj manā vietā”. Streičs rada latviešu komēdijas žanru – „Mans draugs nenopietns cilvēks”, „Lomo jāņu nakts krāsā”. Filmā „Teātris” tiek izjaukts atsvešinajuma efekts, tiek izjaukts klasiskais 3.personas princips. Ar to panāk -  atklāj spēles noteikumus, ievelk skatītaju vidē, ta ir spēle, cita skatītāju interaktivitate. Šokējošs, dramatisks - „Svešās kaislības”, „Tiekamies uz Piena Ceļa”, „Carmen Forendum” (uzskata par savu labāko filmu)

Rolands Kalniņš (1922)

No 1947. gada strādājis Rīgas kinostudijā, kinorežisora profesiju apguvis praktiskā darbā. Režijā debitējis ar filmu Ilze (1959), bijis līdzrežisors filmai Vētra (1960), uzņēmis televīzijas īsfilmu Pazemē (1963). Populārākā Rolanda Kalniņa filma: Ceplis (1972). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi tika izolēti no kinoprocesa. 1967.gads. 3.-26. aprīlis. Rīgā dažos nomales kinoteātros demonstrē Rolanda Kalniņa filmu Es visu atceros, Ričard!, (1966) pēc tam „noliek plauktā”. Tikai 1986. gada maijā filmu atkal demonstrē skatītājiem, bet 1991. gadā studija „Trīs” uzņemas to atjaunot sākotnējā variantā, un 1992. gada 10. janvārī Rīgas Kino namā pirmizrāda filmu Akmens un šķembas. Filma Piejūras klimats (1974) aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla. Filma Elpojiet dziļi! (1967) plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma - savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana.

5) Latviešu dokumentālā kino skola. Hercs Franks,  Uldis Brauns, Ivars Seleckis

Latviešu dok.kino spēka gadi, uzplaukums (50.-60.) – interese par folkloru.

Objektīvi iemesli- „atkušņa noskaņas”, kas aptver visas kultūras nozares, ideoloģisko žņaugu „atslābums”.  60.gadu sākumā dok.kino pieļauj autorīas, subjektīvisma iezīmes. Mazinās dok.kino „kronikas funkcija”, to pārņem TV, palielinās dok.filmas kā mākslas darba funcija. "Rīgas Dokumentalā kino skola" ir augsta līmeņā pasaulē pazīstams un atzīts dokumentālais kino. Viena no galvenajām iezīmēm- pāreja no hronikas uz tēlu. „Baltais zvaniņš” (Krauklītis) – kultūras kanona filma, nav diktors- satītājs brīvs savā uztverē, viena no 100 labākajām īsfilmām pasaulē, spriedzes elementi, poētiska pilsētas tēla radīšana-vides fiksācija, „250`000`000” (Brauns) – divas nosacītas sižeta līnijas – valstiskais un individuālais, „asociatīva montaža” – domas plūsma, nav diktors, „Par 10 min vecāks” (Franks) – realisma stils, prestata emocijas, precizs fokuss, daudzu plaģiātu objekts.,  „Šķērsiela”(Seleckis) – labakā Eiropas dok.filma.

Dok.filmas. Kulturpētnieciskas filmas, montāžas perfekcija.

Strādaja par operatoru Herca Franka filmās „Aizliegtā zona” (1975), „Vecāks par 10min” (1978). Debitē režijā ar kinožurnālu „Padomju Latvija”.

Aizkadrā rezisora balss – viņa paša personības klātbūtne, tāpat kā Mūram. Pirmā dok.filma „Brāļi Kokari” (1978). „Vai viegli būt jaunam?” -  Ar šo filmu Podnieks iegūst pasaules slavu un Lielbritānijas producentu uzaicinājumu uzņemt dokumentālu filmu par PSRS. 1987. gadā sāktais darbs izaug par piecām pilnmetrāžas filmām ar kopīgu nosaukumu Mēs / Soviets (1989), sekoKrustceļš / Homeland (1990), Pēcvārds (1991, veltījums barikāžu laika upuriem Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem), Impērijas gals (1991), Klusuma stunda (1992). Filma Krustceļšir ceturtais Jura Podnieka darbs, kas tiek atzīts par gada labāko dokumentālo filmu un saņem balvu Lielais Kristaps.

7) Latviešu kino attīstība pēc 1991.gada. Dominējošās tendences. Situācijas

 raksturojums.

Līdz ar neatkarības atgūšanu LV kino piedzīvo stabilitates krahu, saimnieciskais kino, līdzekļi neesamība, toties – IZTEIKSMES BRĪVĪBA.

8) Latviešu kino starptautiskā atpazīstamība, tās veicināšana (pārstāvniecība festivālos).

1995.gadā Francijā Klermonferanas īsfilmu festivalā kinokritiķi 100 labāko īsfilmu sarakstā iekļauj I. Krauklīša, H. Franka un U. Brauna īsfilmu „Baltie zvani”.

1995.gada februārī Berlinales Stikla lāci saņem Nila Skapāna filma „Lidojam?!” no seriāla „Munks un Lemijs”, studija „Animācijas Brigāde

1996.gada 19. maijs. Lailai Pakalniņai par dokumentālajām filmām Prāmis un Pasts piešķirta FIPRESCI balva 49. Kannu starptautiskajā kinofestivālā.

Jāņa Streiča Likteņdzirnas ir neatkarības laika skatītākās filmas godā.

LIELS, LIELS PALDIES ANETEI!

Tēma - Vai Meži Ir Latvijas Lielākā Bagātība.

Tēma - Vai Meži Ir Latvijas Lielākā Bagātība.

            Latvijā ir grūti atrast kādu vietu, kur  pie apvāršņa nebūtu mežs, tāpēc ir grūti iedomāties šo zemi bez tā. Lai gan retai tikai zina, kādi draudi draud mūsu skaistajai dabai.
            Tā kā es daudz nezinu par mežiem, it īpaši Latvijā, tad nācās nedaudz papētīt šo tēmu internetā, es pamanīju dažus interesantus faktus par Latvijas mežiem. Sākšu ar to, ka vienā interneta vietnē ieraudzīju tēmu – „Vai Latvija būs zaļākā valsts pasaulē?”.
            Savukārt kādā citā interneta vietnē runā par to, ko iesākt ar šo lielo mežu, kuram mēs pievēršam pārāk maz uzmanības?

            Visvairāk mežu ir ziemeļrietumu un ziemeļu daļā, kur tie aug mazauglīgās smilts, mālsmilts un pārpurvotās augsnēs. Citur republikā meži saglabājušies nelielos puduros vai joslās. Kādreizējie biezie pirmatnējie meži, kuros auga platlapu koki un egles, saglabājušies tikai nelielās platībās, galvenokārt vairākos ezeros uz s aliņām, kuras ir valsts aizsardzībā (Usmas, Cieceres, Istras u.c.) Republikas lielākajā daļā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā meži ir vai nu izcirsti, vai tajos ievērojami ir mainījies koku sugu sastāvs.    
            Gan interneta vietnē, gan mūsu galvaspilsētā Rīgā reklāmas stendos uz ielām bija reklāmas ar saukli: „Vai Latvija ir zaļākā valsts pasaulē?” Vienmēr gāju garām un domāju vai patiešām tā ir, bet diemžēl uzzināju, ka tas ir tikai plāns, ko cenšas īstenot a/s „Latvijas valsts meži” un SEB banka, kur viņi gada laikā centīsies iestādīt 2.2 miljonus egļu un priedes ar skolēnu palīdzību.          
            Ļoti ceru, ka viņiem tas izdosies, jo tikai tagad saprotu, kādas problēmas sagādā meža nosargāšana – nelikumīgie mežcirtēji, kuri nereti nogāž kādu dižkoku; meža piesārņotāji, kuri izgāž savus atkritumus, kur neviens neskatās, tas savukārt ietekmē  mežā dzīvojošos dzīvniekus, kuri saēdas plastmasas maisus un citas drazas, un rezultātā samazinās to populācija; kā arī tas, ka valsts nerūpējās par mežu – t.i. pēc vētrām ļoti reti dodas mežos un savāc nolauztos kokus, rezultātā šie koki satrūd un traucē meža zaļošanai.  

            Retais no mums tikai padomā, ka viens nomests izsmēķis vai konfekšu papīriņš ietekmē (minimāli) mūsu dabu. Bet vairākums nodomā: „Viena draza vairāk vai mazāk, es jau neko neietekmēju”, bet viņi rūgti kļūdās. Negribētu redzēt Latviju bez meža, jo tā būtu ļoti skumja un depresīva ainava uz visām debess pusēm, jo, atliek vien iztēloties kā Latvija izskatīsies bez meža ziemā, tas uzdzen drebuļus – viss vienā līdzenumā un ar sniegu klāts. Atbildot uz tēmas jautājumu – ir jāiegulda vairāk resursi šajā nozarē, citādāk vienu dienu latvietis pamodīsies un sapratīs, ka ir par vēlu, lai kaut ko glābtu. 

Autortiesības.

Autortiesības 1

Intelektuālais īpašums:

·         Tiesības, kas rodas darbas radīšanas brīdī. Jāveic autortiesības. Tikko kāds kaut ko ir izdarījis rodas:

o   Blakus tiesības, datubāzes tiesības, informācijas nodošanas tiesības, zinātība.

·         Tiesības, kas rodas reģistrācijas brīdī. Paternts, preču zīme, dizainparaugs, augu selekcijas rezultāti, domēni.

Fiziskais darbs – atkārtojums darbs. Parasti ir regulārs. Var veikt jebkura persona. Darbs ir paredzams. Parasti prasa fizisku piepuli. Parasti ir izmērāms un precīzi novērtējams. Izteikts un acīm redzams. Ir iespējami kritēriji. Darbu var noregulēt.

Intelektuālais darbs – oriģināls, neatkārtojams darbs. Biezi vien ir neregulārs. Parasti veic noteikta persona. Parasti ir grūti plānojams. Intelektuāla piepūle. Salīdzinoši grūti izmērāms un novērtējams. Izteikts, bet ne ar acīm redzams. Nav iespējami kritēriji (šobrīd tā ir ļoti liela problēma mūsdienu praksē).

Autortiesības – defenīciju ir ļoti daudz. Viena no tām - Tiesību, normu un principu kopums, kas aizsargā radoša autora darba tiesības un nosaka darba izmantošanas pamatprincipus.

Autors – var būt jebkura fiziska persona, kuras radošas darbības rezultātā ir radies konkrēts darbs. Par autoru nevar būt neviena juridiska persona

Darbs – ir autora radošas izpausmes rezultāts, literatūras, zinātnes vai mākslas jomā.

Autortiesību pamatprincipi.

1.      Pamatprincips – autora darbam ir jābūt legālam. Jāsaņem visas atļaujas, programmām ir jābūt legālām. Ir jānošķir tiesības uz priekšmetu un tiesības uz autora darbu, kas ietver šajā priekšmetā. Autora darbam ir jābūt fiksētam (izteiktam). Darbam nav jābūt noformētam, bet ir jābūt izteiktam. Aizsargā arī nepabeigtus darbus un fragmentus.

                                                                                                                                                               

Autortiesību objekti. (05.01.2011.)

·         Neaizsargājamie darbi (var izmantot darbus par brivu) – neaizsargā informāciju par dienas notikumiem. Neaizsargā pašu ziņu, informāciju par notikumu. Tikko šis notikums tiek subjektivizēts, personilizēts, tad šī informācija tiek aizsargāta. Vispār zināmie fakti nav aizsargāti. Neaizsargā idejas, metodes, matemātiskas konstrukcijas. Valsts simboli.

·         Aizsargājamie darbi (tāpat vien nevar izmantot darbu) – divi veidi : orģinālie un atvasinātie. Normatīvie akti, un citi oficiālie dokumenti. Oficiālas ģeogrāfiskas kartes. (LR ir tikai viena, kura ir publicēta Latvijas Vēstnesī)

Aizsargājamie, oriģinālie darbi – literārie darbi (grāmata, dzeja, romāns, tiek uzskatīts arī datorprogrammas, anekdotes) Muzikālie darbi – ir tikai septiņas notis, vienmēr strīdas par notīm, tiek aizsargāta drāma, visa vizuālā māksla, visi horeogrāfijas darbi, dizaina darbi, fotogrāfijas, arhitektūras skices, un privātas skates.

Atvasinātie - izmantojot svešus autordarbus.

Personiskas tiesības ir mūžīgas, un mantiskas tiesības ir ierobežotas termiņā.

Personiskas tiesības – autorība (tiesība būt, un tikt atzītam par autoru)(apliecina autora induvidilitāte).

Tiesības uz pretdarbibu, tas ir tiesības aizliegt sava darba izmantošanu, ja autora  tiesības ir pārkāptas.

Mantiskas tiesības – nozīmē tiesības noteikt darba izmantošanas veidu, laiku, atlīdzību, un jebkuru citu nosacījumu.

Autora mantisko tiesību ierobežojumi:

·         Nav jāprasa atļauja, nav jāmaksā atlīdzība. (Brīva izmantošana)

Autora darba izmantošana informatīviemm mērķiem (žurnālistikas pamats visā pasaulē). Izmantot var, lai informētu par pašu darbu, aktuāliem notikumiem. (tā nav reklāma). Var izmantot kā citātu veidos, kritika kā arī informējot par lietu. 1/3 pa a4 lapu. 5-6 rindas citāts. Informatīvie mērķi – politiskās darbības (aicinājumi, runas, paziņojumi). Politiķus var atveidot pilnībā. Ir iespējams fiksēt un publiskot fotogrāfijas bez atļaujas un atlīdzības, kā arī jebkurai raidorganizācijai raidīt darbus, kas izriet aktuāliem notikumiem, un ir saistami ar informatīviem mērķiem.

·         Nav jāprasa atļauja, ir jāmaksā atlīdzība.

Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem. Parasti tas ir fragmentu veidā. (jānorada autora vārds un darbs) Par citātiem darbojas tas pats princips. (vērtē atbilstību mērķim). Galvenais ir labi pamatot. Sveša autora darbi nevar būt pamatteksts. Nevar būt situācija, ka nodaļa atsaucas uz diviem citātiem. Darbs tiek repreducēts redzes un dzirdes invalīdiem. Darbs tiek izmantots arhiva, biroja un muzeja vajadzībām. Darbs tiek izmantots tiesvedības mērķim. Pibliski pieejams vai publiski izstādīts darbs. Darbs tiek izmantots valstisko vai reliģisko ceremoniju laikā. Darbs tiek izmantots izglītības iestādē nepastarpinātā kaut kādā figņā. Autora darba tālākpārdošana izņemot vizuālo mākslu.

Autora darba izmantošana ārpus ierastās ģimenes loka. Diski ir paredzēti personiskai lietošanai. (ierastais ģimenes loks). Jebkuram publiskam izpildījumam ir vajadzīga license. Autora darba pulbiska izmantošana bibliotēkās (publiskais pastiprinājums).

Darbs eksistē – ir jābūt licensei (vienpusēja atļauja izmantot darbu, licenses līgums – līgums par darba izmantošanu). Līgums ir rakstveida, dažos gadījumos var būt mutisks, bet ļoti grūti pierādāms. Ideāli ir jābūt – kas kam ko atļauj darīt. Ja tiek organizēts pasākums, tad vismaz pirms tā 10 dienas ir jābūt licenzei.

 Liceses veidi – vienkārša license (šī license pieškir tiesības izmantot darbu ar personām, kas saņem  pašu licensi.), izņēmuma license (tiesības izmantot darbu tikai vienam cilvēkam), ekskluzīva license (vienīgajam cilvēkam ir iespēja izmantot šo darbu), vispārējā license (tikai un vienīgi var izsniegt autortiesību aģentūra. Un šī license piešķir tiesības atļauj izmantot visu aģentūru pārstāvētos darbus.) Izniedzot licensi, autors var noteikt visus noteikumus.

Izdevniecības līgums (licenses līgums), līgums par darba publiskošanu līgums par audio vizuālo darbu.

Darbs neeksistē –

4. lekcja

Autora līgums = riska līgums. Darbs var nepatikt.  Var notikt kkas ar izpildītāju. Tad var zaudēt laiku gan naudu.

Vieta un datums. Mēnesi vienmēr rakstīt ar vārdiem.

Puses. Juridiskā persona ir precīzi jānorāda nosaukums, juridiska adrese, atbildīga persona, un atbildības personas rīcības pamats. Autors – vārds uzvārds (pseidonīms nav ieteicams), personas kods, deklarēta dzīves vieta. Daži arī norāda faktisko adresi, daži norāda telefonu un e-meilu.

Autors personīgi apņemās kvalitatīvi izpildīt pasūtījumu. Jo precīzāk aprakstīs visa pasūtījuma parametrus, jo precīzāku pasūtīijumu jūs izpildīsiet.

Termiņš. Termiņam ir jāiet uz priekšu.

Cena. Cenu formāli ir jābūt latos. Avans līdz 30% mazimums. Jānorāda arī norēķinu kārtība.

Aprunāt pušu tiesības un pienākumus –

1. Ja pasūtījums, tad lai iepazīstina ar melnrakstu (starpskati).

2. Pieņemšanas un nodošanas kārtību. No kura brīža katrs ir atbildīgs par ko.

3. Paredzēt nepārvaramo varu. (Puses tiek apsvabinātas no atbildības zemestrīces, plūbu (dabas katastrofu) gadījumā..

Jābūt vietai datumiem, un parakstiem.

Autortiesību pārkāpumi.

-          Pirātisms, ir sveša darba izplatīšana, pavairošana bez atļaujas.

-          Plaģiāts, ir sveša autora darba izmantošana uzdodot šo darbu kā savu. Pirmais plaģiāta veida ir pašplaģiāts. Tas ir sava darba atkārtota izmantošana, uzdodot to kā jaunu oriģināldarbu. Darba pirkšana tiek uzskatīta par plaģiātu. Copy/paste plaģiāts. Netiešais – plaģiāts tulkojums. Kad no vairākiem tekstiem tiek izveidots viens teksts. Atstāstījumu ir ļoti grūti pierādīt.

Aizstājuma plaģiāts – tiek mainīti teikuma vārdi, konstrukcijas.

Plaģiāts iestarpinājums – iestarpina kādu vārdu.

Ideju plaģiāts – parādās pirmais paradokss, no autortiesību viedokļa ir ok, jo idejas netiek aizsargātas,, no zinātniskā, nav ok, jo tas saka ka katrs darbs ir jābūt unikālam.

Oriģinalitātes un plaģiāta problēmas.

Datubāzes  - jauna biznesa iespējas. Neatkarīgu datu kopums, kas ir sakārtots metodiski un sistēmiski. Ir trīs veida datubāzes – atvērtā datubāze (pieeja brīva), pusatvērtas,puslēgtās datubāzes (jāizpilda kkādas noteiktas darbības), slēgtās datubāzes (pieeja noteiktiem cilvēkiem, vai zem īpašiem nosacījumiem).

Datubāzes aizsardzības termiņš ir piecpadsmit gadi.

A.    No brīža kad datubāze tiek pabeigta

B.     No brīža kad datubāze ir publiski pieejama.

Ja datubāze tiek tiek pārveidota, tikmērām termiņš tiek pagarināts.