otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Autortiesības.

Autortiesības 1
Intelektuālais īpašums:
·         Tiesības, kas rodas darbas radīšanas brīdī. Jāveic autortiesības. Tikko kāds kaut ko ir izdarījis rodas:
o   Blakus tiesības, datubāzes tiesības, informācijas nodošanas tiesības, zinātība.

·         Tiesības, kas rodas reģistrācijas brīdī. Paternts, preču zīme, dizainparaugs, augu selekcijas rezultāti, domēni.

Fiziskais darbs – atkārtojums darbs. Parasti ir regulārs. Var veikt jebkura persona. Darbs ir paredzams. Parasti prasa fizisku piepuli. Parasti ir izmērāms un precīzi novērtējams. Izteikts un acīm redzams. Ir iespējami kritēriji. Darbu var noregulēt.

Intelektuālais darbs – oriģināls, neatkārtojams darbs. Biezi vien ir neregulārs. Parasti veic noteikta persona. Parasti ir grūti plānojams. Intelektuāla piepūle. Salīdzinoši grūti izmērāms un novērtējams. Izteikts, bet ne ar acīm redzams. Nav iespējami kritēriji (šobrīd tā ir ļoti liela problēma mūsdienu praksē).

Autortiesības – defenīciju ir ļoti daudz. Viena no tām - Tiesību, normu un principu kopums, kas aizsargā radoša autora darba tiesības un nosaka darba izmantošanas pamatprincipus.
Autors – var būt jebkura fiziska persona, kuras radošas darbības rezultātā ir radies konkrēts darbs. Par autoru nevar būt neviena juridiska persona
Darbs – ir autora radošas izpausmes rezultāts, literatūras, zinātnes vai mākslas jomā.


Autortiesību pamatprincipi.

1.      Pamatprincips – autora darbam ir jābūt legālam. Jāsaņem visas atļaujas, programmām ir jābūt legālām. Ir jānošķir tiesības uz priekšmetu un tiesības uz autora darbu, kas ietver šajā priekšmetā. Autora darbam ir jābūt fiksētam (izteiktam). Darbam nav jābūt noformētam, bet ir jābūt izteiktam. Aizsargā arī nepabeigtus darbus un fragmentus.
                                                                                                                                                               


Autortiesību objekti. (05.01.2011.)

·         Neaizsargājamie darbi (var izmantot darbus par brivu) – neaizsargā informāciju par dienas notikumiem. Neaizsargā pašu ziņu, informāciju par notikumu. Tikko šis notikums tiek subjektivizēts, personilizēts, tad šī informācija tiek aizsargāta. Vispār zināmie fakti nav aizsargāti. Neaizsargā idejas, metodes, matemātiskas konstrukcijas. Valsts simboli.

·         Aizsargājamie darbi (tāpat vien nevar izmantot darbu) – divi veidi : orģinālie un atvasinātie. Normatīvie akti, un citi oficiālie dokumenti. Oficiālas ģeogrāfiskas kartes. (LR ir tikai viena, kura ir publicēta Latvijas Vēstnesī)

Aizsargājamie, oriģinālie darbi – literārie darbi (grāmata, dzeja, romāns, tiek uzskatīts arī datorprogrammas, anekdotes) Muzikālie darbi – ir tikai septiņas notis, vienmēr strīdas par notīm, tiek aizsargāta drāma, visa vizuālā māksla, visi horeogrāfijas darbi, dizaina darbi, fotogrāfijas, arhitektūras skices, un privātas skates.
Atvasinātie - izmantojot svešus autordarbus.

Personiskas tiesības ir mūžīgas, un mantiskas tiesības ir ierobežotas termiņā.
Personiskas tiesības – autorība (tiesība būt, un tikt atzītam par autoru)(apliecina autora induvidilitāte).
Tiesības uz pretdarbibu, tas ir tiesības aizliegt sava darba izmantošanu, ja autora  tiesības ir pārkāptas.
Mantiskas tiesības – nozīmē tiesības noteikt darba izmantošanas veidu, laiku, atlīdzību, un jebkuru citu nosacījumu.

Autora mantisko tiesību ierobežojumi:
·         Nav jāprasa atļauja, nav jāmaksā atlīdzība. (Brīva izmantošana)
Autora darba izmantošana informatīviemm mērķiem (žurnālistikas pamats visā pasaulē). Izmantot var, lai informētu par pašu darbu, aktuāliem notikumiem. (tā nav reklāma). Var izmantot kā citātu veidos, kritika kā arī informējot par lietu. 1/3 pa a4 lapu. 5-6 rindas citāts. Informatīvie mērķi – politiskās darbības (aicinājumi, runas, paziņojumi). Politiķus var atveidot pilnībā. Ir iespējams fiksēt un publiskot fotogrāfijas bez atļaujas un atlīdzības, kā arī jebkurai raidorganizācijai raidīt darbus, kas izriet aktuāliem notikumiem, un ir saistami ar informatīviem mērķiem.
·         Nav jāprasa atļauja, ir jāmaksā atlīdzība.
Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem. Parasti tas ir fragmentu veidā. (jānorada autora vārds un darbs) Par citātiem darbojas tas pats princips. (vērtē atbilstību mērķim). Galvenais ir labi pamatot. Sveša autora darbi nevar būt pamatteksts. Nevar būt situācija, ka nodaļa atsaucas uz diviem citātiem. Darbs tiek repreducēts redzes un dzirdes invalīdiem. Darbs tiek izmantots arhiva, biroja un muzeja vajadzībām. Darbs tiek izmantots tiesvedības mērķim. Pibliski pieejams vai publiski izstādīts darbs. Darbs tiek izmantots valstisko vai reliģisko ceremoniju laikā. Darbs tiek izmantots izglītības iestādē nepastarpinātā kaut kādā figņā. Autora darba tālākpārdošana izņemot vizuālo mākslu.

Autora darba izmantošana ārpus ierastās ģimenes loka. Diski ir paredzēti personiskai lietošanai. (ierastais ģimenes loks). Jebkuram publiskam izpildījumam ir vajadzīga license. Autora darba pulbiska izmantošana bibliotēkās (publiskais pastiprinājums).

Darbs eksistē – ir jābūt licensei (vienpusēja atļauja izmantot darbu, licenses līgums – līgums par darba izmantošanu). Līgums ir rakstveida, dažos gadījumos var būt mutisks, bet ļoti grūti pierādāms. Ideāli ir jābūt – kas kam ko atļauj darīt. Ja tiek organizēts pasākums, tad vismaz pirms tā 10 dienas ir jābūt licenzei.
 Liceses veidi – vienkārša license (šī license pieškir tiesības izmantot darbu ar personām, kas saņem  pašu licensi.), izņēmuma license (tiesības izmantot darbu tikai vienam cilvēkam), ekskluzīva license (vienīgajam cilvēkam ir iespēja izmantot šo darbu), vispārējā license (tikai un vienīgi var izsniegt autortiesību aģentūra. Un šī license piešķir tiesības atļauj izmantot visu aģentūru pārstāvētos darbus.) Izniedzot licensi, autors var noteikt visus noteikumus.
Izdevniecības līgums (licenses līgums), līgums par darba publiskošanu līgums par audio vizuālo darbu.
Darbs neeksistē –


4. lekcja
Autora līgums = riska līgums. Darbs var nepatikt.  Var notikt kkas ar izpildītāju. Tad var zaudēt laiku gan naudu.
Vieta un datums. Mēnesi vienmēr rakstīt ar vārdiem.
Puses. Juridiskā persona ir precīzi jānorāda nosaukums, juridiska adrese, atbildīga persona, un atbildības personas rīcības pamats. Autors – vārds uzvārds (pseidonīms nav ieteicams), personas kods, deklarēta dzīves vieta. Daži arī norāda faktisko adresi, daži norāda telefonu un e-meilu.
Autors personīgi apņemās kvalitatīvi izpildīt pasūtījumu. Jo precīzāk aprakstīs visa pasūtījuma parametrus, jo precīzāku pasūtīijumu jūs izpildīsiet.
Termiņš. Termiņam ir jāiet uz priekšu.
Cena. Cenu formāli ir jābūt latos. Avans līdz 30% mazimums. Jānorāda arī norēķinu kārtība.
Aprunāt pušu tiesības un pienākumus –
1. Ja pasūtījums, tad lai iepazīstina ar melnrakstu (starpskati).
2. Pieņemšanas un nodošanas kārtību. No kura brīža katrs ir atbildīgs par ko.
3. Paredzēt nepārvaramo varu. (Puses tiek apsvabinātas no atbildības zemestrīces, plūbu (dabas katastrofu) gadījumā..

Jābūt vietai datumiem, un parakstiem.



Autortiesību pārkāpumi.
-          Pirātisms, ir sveša darba izplatīšana, pavairošana bez atļaujas.
-          Plaģiāts, ir sveša autora darba izmantošana uzdodot šo darbu kā savu. Pirmais plaģiāta veida ir pašplaģiāts. Tas ir sava darba atkārtota izmantošana, uzdodot to kā jaunu oriģināldarbu. Darba pirkšana tiek uzskatīta par plaģiātu. Copy/paste plaģiāts. Netiešais – plaģiāts tulkojums. Kad no vairākiem tekstiem tiek izveidots viens teksts. Atstāstījumu ir ļoti grūti pierādīt.
Aizstājuma plaģiāts – tiek mainīti teikuma vārdi, konstrukcijas.
Plaģiāts iestarpinājums – iestarpina kādu vārdu.
Ideju plaģiāts – parādās pirmais paradokss, no autortiesību viedokļa ir ok, jo idejas netiek aizsargātas,, no zinātniskā, nav ok, jo tas saka ka katrs darbs ir jābūt unikālam.

Oriģinalitātes un plaģiāta problēmas.

Datubāzes  - jauna biznesa iespējas. Neatkarīgu datu kopums, kas ir sakārtots metodiski un sistēmiski. Ir trīs veida datubāzes – atvērtā datubāze (pieeja brīva), pusatvērtas,puslēgtās datubāzes (jāizpilda kkādas noteiktas darbības), slēgtās datubāzes (pieeja noteiktiem cilvēkiem, vai zem īpašiem nosacījumiem).
Datubāzes aizsardzības termiņš ir piecpadsmit gadi.
A.    No brīža kad datubāze tiek pabeigta
B.     No brīža kad datubāze ir publiski pieejama.
Ja datubāze tiek tiek pārveidota, tikmērām termiņš tiek pagarināts.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru


taa