Empīrisks sociāls pētījums – veids kā sociālo zinātņu ietvaros iegūst ticamus, drošus un objektīvus datus, ko izmanto teorētisku un praktisku problēmu analīzē.
Paradigma
-vispārīgs veids, kā skatīt to, kā darbojas pasaule un kā mēs iegūstam zināšanas par pasauli.
-fundamentāla orientācija, perspektīva, pasaules skatījums, ko parasti neapšauba un nepakļauj empīriskai pārbaudei.
Kvantitatīvā metode :
-Aptauja (survey), dažādi veidi – anketēšana, standartizētās intervijas, aptaujas pa pastu, telefonu, internetu)
-Kontentanalīze (content analysis)-Strukturētā novērošana (observation)
-Eksperiments (experiment)
Kvalitatīvā metode:
-Dziļās intervijas (in-depth interviews)
-Ietvertā novērošana jeb līdzdalības novērojums (participant observation)
-Fokusgrupas -Gadījuma analīze (case study) -Pamatotā teorija (grounded theory)
Hipotēze ir:
-Pieņēmumi par kādām būtiskām objekta īpatnībām
-Sakarību raksturs starp atsevišķiem pētāmā objekta elementiem
-Pieņēmumi par to, cik ciešas ir kopsakarības starp saistībā esošajiem parametriem
Anketa – formalizēts jautājumu kopums, kas paredzēts informācijas iegūšanai no respondentiem.
Dedukcija-Spriešanas veids, kurā no vispārīgākiem spriedumiem izsecina (vai arī ar tiem pierāda) mazāk vispārīgus (retāk tikpat vispārīgus) spriedumus
Definīcija – noteiktu pazīmju attiecināšana (piekārtošana) noteiktam objektam.
Empātija-spēja iejusties citā
Indukcija-Hipotētisku vispārīgu atziņu izsecināšana no atziņām par atsevišķiem faktiem un parādībām. Kvalitatīvā pieejā analīzes loģika ir induktīva
Jēdzieni – līdzeklis, ar kuru palīdzību tiek vārdiski sakārtots iespaidu haoss.
Klasifikācija – visu objektu strukturēšana pēc vienas pazīmes.(„izglītība” = pamatizglītība, vidējā izglītība)
Kohortas pētījums-vienā laikā dzimušie
Moderators-persona, kura vada fokusgrupu. Ierosina tēmu, satunu un mēģina neiztralizēt dominējošas personas.
Nominālais mērījums-valsts iestāde, pašvaldību iestāde, sabiedriska organizācija.
Novērošana-tieša notikumu reģistrācija, ko teicis acu liecinieks.
Operacionalizācija -Process, kad pētījuma abstraktajiem jēdzieniem tiek atrasti empīriskie rādītāji, indikatori.
Paneļpētījums- longitudinālas pētījums, kura laikā tiek pētīti vieni un tie paši cilvēki.
Pozitīvisms- filozofija, kas pasludina zinātniskās metodes piemērotību visām zināšanu formām. sociālie fenomeni un sociālās struktūras dominē pār indivīdu. Indivīds ir šo struktūru realizētājs.
Visu cilvēku pieredzi var izteikt skaitļos un procentos.
Reprezentativitāte-izlases kopuma īpašības pārstāvēt ģenerālā kopuma raksturojumus.
Straticifēta nejauša izlase-nejaušās izlases veids, kas sadala ģenerālo kopumu mazākās apakšgrupās.
Triangulācija-paņēmiens jeb veids kā nostiprināt datu drošību.
Teorētiskais piesātinājums-info. jau atkārtojas
Viens no empīriskā soc.pēt.loģ.norises posmiem ir jēdzienu definēšana, jo vajag konkretizēt.
Fokusgrupas-ietver mijiedarbību arī starp respondentiem. nevajag, lai iegūtu statistiskus mērījumus. (Bogardus un Terstouns, R.Mertons un P.Lazersfelds) Pēc vadības stila-direktīvs stils(uzēdinošu jaut. Izmantošana),nedirektīvs stils(izmanto atklātus,asociat.jaut.).Strukturēts scen.(pilnībā aptver visus jaut.), nestrukturēts-shematisks,galvenās tēmas,ko uzdot.
Intervija var būt gan kvalit.,gan kvantit.pēt.
Mērījuma līmeņi: ordinārais(izglītības līm.), intervāla(vecums), nominālais(valsts iestāde,pašvald.,sab.org.)
Lai nominālā līmeņa mērījumi būtu derīgi,katrs objekts var atbilst 1 kategorijai.
Pēc atbilžu formas jautājumus iedala:
atklātie-respondents pats formulē atbildi; dihotromiskie-atbild JĀ vai NĒ
alternatīvie-izvēlas no piedāvātajām atbildēm; attieksmes-izmanto skalas attieksmes mērīšanai
Aptaujas veidi:
Telefonaptauja(+ātra,augsts atbilžu procents; -dārgi, vienkārši jautājumi)
Tradicionālā; Automatizētā
Personiskā(+sarežģīti jaut.,liels daudz.datu; -intervētāja ietekme)
Mājas; Ārpus mājas; Automatizētā
Pasta(+lēta,nav probl.ar intervētājiem; -lēna,nav vides kontroles)
Tiešā; Faksa
Elektroniskā - E-pasts; Internets
Paldies Sway.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru