SPM. #2

Patstāvīgā darba – pētījuma plāns

1.Problēmas analīze

2.Problēmas aktualitāte, teorijas, kas skaidro šo problēmu, līdzšinējie pētījumi par šo tēmu un to atziņas

3.Problēmjautājumi jeb galvenie pētījuma jautājumi

4.Pētījuma metodoloģijas izvēle un tās pamatojums

5.  Pētījuma metodes (aptauja/novērojums/satura analīze/eksperiments) un datu vākšanas tehnikas izvēle un tās pamatojums

6.  Pētījuma mērķauditorijas izvēle , izlases apjoms, izlases veids

7.Pamatjēdzienu definēšana un operacionalizācija (ja paredzēts kvantitatīvs pētījums)

8.Datu vākšana, apraksts

9.Datu analīze

10.Pētījuma atskaite

  Sociāls pētījums

•Empīrisks sociāls pētījums – veids kā sociālo zinātņu ietvaros iegūst ticamus, drošus un objektīvus datus, ko izmanto teorētisku un praktisku problēmu analīzē.

•Sociālajās zinātnēs (politoloģija, komunikācijas zin., sabiedriskās attiecības u.c.) izmantotās pētījumu metodes – radušās galvenokārt socioloģijas kā zinātnes disciplīnas  attīstības kontekstā

Sociālo pētījumu metodes

Sociālo faktu konstatēšanas paņēmienu un procedūru sistēma, kā arī šo faktu sistematizēšanas un analīzes iespējas.

  Metode –

  īpaša kārtulu, likumu sistēma, kas organizē jaunu zināšanu apgūšanas darbību un īstenības pārveidošanu.

Empīriskais sociālais pētījums

 ir problēmu risinoša darbība, kur ļoti svarīgi ir precīzi formulēt problēmu un izvēlēties piemērotas pētīšanas metodes.

  Jebkura pētījuma pamatā: informācijas deficīts par kādu sabiedrībai nozīmīgu problēmu kopumu un nepieciešamību to izskaidrot

Sociālo pētījumu metodes -

 - norāda uz sociālo zinātņu iespējām risināt vienu vai otru sociālu problēmu

lvai ar metodēm var iegūt tādus datus, tādu informāciju, kas palīdz atrisināt problēmas?

lvai pētījuma metodes ir rīcības kanons, kas lietojams neatkarīgi no problēmas saturiskā aspekta?

lvai ir kāds metožu kopums, kas ir nemainīgs un mūžīgs?

- ir problēmu risinoša darbība, kur ļoti svarīgi ir precīzi formulēt problēmu un izvēlēties piemērotas pētīšanas metodes.

  Jebkura pētījuma pamatā: informācijas deficīts par kādu sabiedrībai nozīmīgu problēmu kopumu un nepieciešamību to izskaidrot

Paradigmas jēdziens

Zinātnes vēsturnieks Tomass Kūns

 darbs „Zinātniskās revolūcijas struktūra” (1970)

Paradigma

•vispārīgs veids, kā skatīt to, kā darbojas pasaule un kā mēs iegūstam zināšanas par pasauli.

•fundamentāla orientācija, perspektīva, pasaules skatījums, ko parasti neapšauba un nepakļauj empīriskai pārbaudei.

Ja pētījums neiekļaujas sava laika paradigmā – to uzskata par neatbilstošu, nebūtisku vai nepareizu.

   Tomēr paradigmas ir nepieciešamas, jo bez tām zinātniskā izpēte nevarētu notikt vienoti un saskaņoti, tai vajadzīgs organizējošs princips.

  Vienas paradigmas nomaiņa ar citu – zinātniskā revolūcija.

    Jaunas, konkurējošas paradigmas pieņemšana, akceptēšana zinātnes sabiedrībā prasa salīdzinoši ilgu laika posmu.  

Kvantitatīvā pieeja

•Izcelsme – skaidrot sociālas problēmas ar ticamām un drošām metodēm, aizgūstot no dabaszinātnēm objektīva mērījuma metodiku

•Teorētiskie avoti – pozitīvisms, postpozitīvisms

•Pamatideja – sociālie fenomeni un sociālās struktūras dominē pār indivīdu. Indivīds ir šo struktūru realizētājs.

•Visu cilvēku pieredzi var izteikt skaitļos un procentos.

Kvantitatīvās metodes

Visbiežāk lietotās: 

•Aptauja (survey), dažādi veidi – anketēšana, standartizētās intervijas, aptaujas pa pastu, telefonu, internetu)

•Kontentanalīze (content analysis)

•Strukturētā novērošana (observation)

•Eksperiments (experiment)

Terminoloģija – mainīgie lielumi, mērījumi u.tml.

Pozitīvisma raksturojumi

Pozitīvisms– filozofija, kas pasludina zinātniskās metodes piemērotību visām zināšanu formām.

Ietver ticību tam, ka:

•Dabaszinātņu metodes un procedūras ir piemērotas sociālajām zinātnēm (metodoloģiskais monisms);

•Tikai tie fenomeni, kas ir novērojami, var tikt uzskatīti par zinātniskām zināšanām (sociālajās zinātnēs nav vietas tādiem fenomeniem kā “subjektīvā pieredze”, “jūtas”)

•Zinātniskas zināšanas iegūst akumulējot verificētus faktus;

•Zinātniskās teorijas pozitīvisti aplūko kā pamatu empīrisko pētījumu veikšanas iespējamībai (tādā nozīmē, ka hipotēzes tiek atvasinātas no teorijām, pēc tam pakļaujot tās empīriskai pārbaudei)

Kvantitatīvās pieejas pamatprincipi

•Pasaule tiek kvantificēta

  38.7% Latvijas pilsoņu atbalsta Latvijas līdzdalību ES

•Pētījuma gaitā tiek pārbaudīta iepriekš definēta hipotēze

•Pētījums noris:

Standartizēti – viens instrumentārijs visai pētāmo kopai

Strukturēti – iepriekš definēti mainīgie

•Pētījums ir attālināts no indivīda, pēta sociālos faktus

•Metode primāra attiecībā pret lietu

lAptaujā respondents tikai atbild uz fiksētu jautājumu

•Sociālo fenomenu izpētē piemēro esošas fiksētas metodes

•Informāciju iegūst mērījuma rezultātā, komunikatīvā pieredze tiek pārvērsta skaitļos

•Uzdevums - samazināt pētnieka un instrumenta ietekmi uz pētījuma rezultātu

•Dabaszinātniskā pētījuma paraugs

lIzolācija, matematizācija, ticamības kāpināšana atkārtoti iegūstot datus

•Indivīds kā “datu avots”, individuālā subjektīvā pieredze nav vērtība

l1+1+1+1+1...=y=x%

Kvalitatīvā pieeja

•Izcelsme – meklēt alternatīvas kvantitatīvajai metodoloģijai un jaunus skaidrojuma modeļus

•Teorētiskie avoti

oFenomenoloģija (E. Huserls)

oIzpratīgā socioloģija (M.Vēbers)

oFenomenoloģiskā socioloģija (A. Šucs)

oSimboliskais interakcionisms (Dž. H. Mīds)

oEtnometodoloģija (H.Garfinkels)

•Pamatideja – indivīds nav sociālās kārtības upuris, bet domājošs, jūtošs, radošs subjekts, kas īsteno vēsturi un piešķir jēgu  un nozīmi savām un apkārtējām rīcībām, tādējādi radot realitāti. Sociālo sakaru subjektīvās puses akcentēšana

•Faktori, kas ietekmēja kvalitatīvo pētījumu (un pieejas) aktualitātes pieaugumu:

•ilūziju zaudēšana par zinātniskās pieejas (kvantitatīvo pētījumu) rezultātiem;

•pašrefleksijas veicināšana, ko izraisīja interese par T.Kūna darbiem – paradigmas analīze);

• fenomenoloģijas un ar to saistīto ideju izplatība un popularitātes pieaugums 20.gs. 60-tajos gados

Kvalitatīvās metodes

•Visbiežāk lietotās:

•Dziļās intervijas (in-depth interviews)

•Ietvertā novērošana  jeb līdzdalības novērojums (participant observation)

•Fokusgrupas

•Gadījuma analīze (case study)

•Pamatotā teorija (grounded theory)

•

Valoda – tuva ikdienas valodai, aprakstoša, jēgpilna, jēgu skaidrojoša

Kvalitatīvās pieejas raksturojumi

•Redzēt “ar pētāmo cilvēku acīm”

•Detalizēts apraksts

•Kontekstuālisms

•Holistiskums (visaptverošs skatījums)

•Pētāmā fenomena skatījums procesā

•Atklātība, atvērtība

•Elastīga un relatīvi atvērta pētījuma struktūra (fleksibilitāte)

•Izskaidrošana – hipotēzes un teorijas formulēšana pētījuma gaitā

Kvalitatīvā pētījuma stiprās puses

 Jēgas, nozīmes (meaning) izpratne

  (pētāmie subjekti, notikumi, situācijas, darbības, kurās šie cilvēki ir iesaistīti, un kādu jēgu viņi tām piešķir savā dzīvē un pieredzē);

 

Konkrētā konteksta izpratne

  (konteksts, kurā darbojas pētāmie subjekti, un kā šis konteksts iespaido viņu darbību);

 

Iepriekš neparedzētu fenomenu un ietekmju atklāšana, ģenerējot jaunas pamatotās (grounded theory) teorijas par šiem fenomeniem;

 

Procesa izpratne, kurā norisinās notikumi un darbības;

 

Kauzālo skaidrojumu attīstīšana (kā x izraisa y, kāds process/i to izraisa).